Ko iekļaut bērna ēdienkartē vasarā?

Receptes.lv
CopyDraugiem Whatsapp Pinterest
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Foto: publicitātes

Vasara ir laiks, kad ir lielākā iespēja ar uzturu uzņemt antioksidantus. Antioksidanti ir bioloģiski aktīvas vielas, kas ir būtiski imūnsistēmai. Bērniem tas noder stiprināt imūno sistēmu.

“Mana un bērna ēdienkarte atšķiras. Man garšo viss ar garšvielām - viņai: viss kā cietumniekam (kā es smejos). Ūdenī vārīti griķīši. Tomāti ar eļļu, un nekādu bazilika vai diļļu! Plikas auzu pārslas. Ilgi man vajadzēja šmorēt visādas zupas un sautējumus, kamēr aptvēru, ka dārzeņus bērns ēd tikai svaigus. Nu ir pavisam vienkārši - galvenais, lai ledusskapī dārzeņi ir. Izsniedzi bērnam brokoli vai burkānu, un viss, dārzeņi iebaroti, aleluja!” atzīstas Dita Lase.

Foto: Publicitātes

“Meitai iet švaki ar piena sagremošanu, tāpēc sviesta vietā mājās lietojam margarīnu. Gan rūpīgi lasu sastāvu, lai izvēlētos tādu, kurā nav hidrogenēto eļļu. Ilgi uzskatīju, ka margarīns nav nekas veselīgs, bet nu nebarosi tak bērnam sviestu, ja pēc tam sāp vēders. Kā milzīgs akmens novēlās no sirds, uzzinot, ka moderno Eiropā ražoto margarīnu jau sen vairs nehidrogenē, tāpēc transtaukskābju tajos praktiski vairs nav, un eļļas ir dabīgas, nesamocītas. Cik labi - tātad es neindēju savu bērnu, bet baroju ar normālām taukvielām,” piebilst Dita Lase.

Bet kā tikt galā ar bērnu kaprīzēm neēst pagatavoto? Kā tikt pāri: “man šis negaršo, un šo es negribu?” Dita Lase uzskata, ka bērni dzīvo rotaļājoties. “Mums, pieaugušajiem, tas var nepatikt, bet bērni rotaļājas arī ar ēdienu. Tāpēc, lai iebarotu bērnam to, ko mēs gribam, rotaļa ir vispieejamākais un maigākais, bērnam draudzīgākais paņēmiens. Sagriežu ar dārzeņu mizotāju plānās šķēlītēs augļus un dārzeņus, nosaucu par čipsiem – jā, pareizi nosaukt ēdienu, ielikt pareizā šķīvītī vai ieliet pareizā krūzītē/bļodiņā – tas arī ir ļoti, ļoti svarīgi, un spēlējam kafejnīcu. Apēdas diezgan daudz.”

Irita Roderte dalās ar TOP 7, kas vasaras periodā visvairāk nepieciešami bērniem

1. ŪDENS

2. Zaļumi un zaļie lapu dārzeņi Par zaļajiem lapu dārzeņiem uzskatāmi visdažādākie salātu veidi: romiešu salāti, ledus salāti, spināti, cigoriņu lapas, mangoldu lapas, virziņkāposti u.c. Lapu salāti ir lielisks šķiedrvielu, folātu, karotinoīdu un flavonoīdu avots uzturā. Tie darbojas kā antioksidanti. Zaļumi ir vitamīniem un minerālvielām bagāti. Tie satur A vitamīnu, beta karotīnu, K, C un B grupas vitamīnus, dzelzi, kalciju, magniju un kāliju. Svaigas spinātu lapas ir bagātīgs A, K, C un B grupas (B6, B1, B2, B3) vitamīnu un antioksidantu avots. Spinātu lapas satur tādas minerālvielas kā kālijs, magnijs, mangāns, varš un cinks.

Lapu salāti ar tomātiem

Foto: Publicitātes

3. Dažādu krāsu dārzeņi Tumši zaļie lapu dārzeņi, sarkanie, oranžie. Tajos ir simtiem bioloģiski aktīvu vielu, kas darbojas, cita citu pastiprinot. Šīs aktīvās vielas augos gan stiprina imunitāti un palīdz pasargāt organismu no kaitīgiem apkārtējās vides faktoriem. Turklāt dārzeņos ir maz kilokaloriju, kas ir svarīgi normāla svara saglabāšanai.

Grilēti dārzeņi ar kazas siera mērci

Foto: Publicitātes

4. Ogas un augļi ir labs vitamīnu, minerālvielu un antioksidantu avots uzturā. Turklāt ogas satur šķiedrvielas, daudz ūdens un maz kaloriju, palīdzot kontrolēt svaru. Kopumā nevar izdalīt vienu ogu veidu, kas būtu pārāks par citām ogām. Katrā ogu veidā kādas veselīgas vielas ir vairāk, bet ieteicams baudīt visu ogu dažādību. Ogās ir daudz C vitamīna un šķiedrvielu. Mellenes satur īpaši daudz aktīvu vielu – C un K vitamīnu, mangānu, šķiedrvielas, flavonoīdus.

Augļu salāti ar jogurtu un medu

Foto: Publicitātes

5. Pilngraudu produkti. Tie satur ne tikai cieti, kas ir galvenais enerģijas avots, bet arī daudz šķiedrvielas un bioloģiski aktīvu vielu, E vitamīnu, B1 vitamīnu, riboflavīnu (B2 vitamīnu), niacīnu (PP vai B3 vitamīnu), folātus, cinku, dzelzi, mangānu, magniju un selēnu.

6. Dažādi olbaltumvielu produkti. Iekļaujot jūras veltes, liesu gaļu, olas, pākšaugus (pupiņas, zirņus), riekstus, sēklas, sojas produktus.

Sviesta pupiņas ar ķiploku un citronu

Foto: Publicitātes

7. Taukvielas.  Mūsdienās veselīgos taukus, iespējams, viegli iekļaut uzturā. Tās ir augu eļļas un smērējamās taukvielas. Protams, ka reālie pozitīvie efekti būs atkarīgi no lietotās eļļas kvalitātes. Savukārt eļļas kvalitāte ir atkarīga no iegūšanas veida, apstrādes procesa, uzglabāšanas. Tāpat jāņem vērā produktu termiskās apstrādes paņēmiens. Taukskābju sastāva un to attiecību ziņā jāizceļ rapšu eļļa un saulespuķu eļļa. Rapšu eļļā ir laba Omega-6 un Omega-3 taukskābju attiecība, kā arī mononepiesātinātās taukskābes. Savukārt saulespuķu eļļā ir īpaši daudz polinepiesātinātās (Omega-6) taukskābes. Saulespuķu eļļa ar augstu oleīnskābes saturu ir īpaši piemērota cepšanai un karsēšanai.

Savukārt margarīns, kas gatavots no saulespuķu vai rapšu eļļas, ir ar augstu mono un polinepiesātināto taukskābju saturu. “Daudzi baidās uzturā lietot margarīnu iespējamo trans tauku dēļ. Taču mūsdienās to izgatavo no kvalitatīvām augu eļļām, apstrādājot tā, lai tās saglabātu visas eļļai raksturīgās labās īpašības un uzturvērtību. Trans tauku margarīnā praktiski nav vai arī ir ļoti nelielā daudzumā. Tāpēc pievērsiet uzmanību sastāvam,” skaidro gastroentroloģe Irita Roderte.

Ar pieredzi un ieteikumiem dalās veģetāra uztura skolas Vegus vadītāja Dita Lase un gastroenteroloģe Irita Roderte.

KomentāriCopyDraugiem Whatsapp Pinterest
Receptes.lv iesaka
TVNET jaunākie raksti
Uz augšu