Vai tiešām viss ko ēdam ir kaitīgs?!

Vai tiešām viss ko ēdam ir kaitīgs?!

Vai tiešām bekons ir tik pat kaitīgs kā cigaretes? Vai tiešām kafija izraisa infarktu, bet kvieši – Alcheimera slimību? Kādreiz ēdiens tika uzskatīts par enerģijas un baudas avotu. Taču mūsdienās pusdienu galds pārvēršas mīnu laukā. Bet vai zem apetelīgas bekona šķēles neslēpjas indīga substance? Un kvieši, no kuriem cep maizi, izskatās tā vien gaida ērtāku momentu, lai sagrautu mūsu smadzenes. Un briesmīgākais ir tas, ka rekomendācijas par veselīgo uzturu visu laiku mainās.

Mīti un fakti

Daudzi no mūsu iecienītajiem produktiem tomēr nav laika bumba, lai ko mums arī neteiktu. Jā, visu laiku parādās jaunas ziņas par ēdiena negatīvo ietekmi uz organismu. Bet kad žurnālisti un slikti informēti “guru” pārspīlē izmeklējumu rezultātus un stāsta par tiem izraujot faktus no konteksta, tas var provocēt nepamatotas baumas un rezultātā, lai cik tas nebūtu dīvaini, daudz kaitīgāku produktu patēriņu. Mēs pamēģinājām tikt skaidrībā, apsekojot pēdējos zinātnisko pētījumu rezultātus.

BEKONS

Iemesls uztraukumam. Pārstrādāta gaļa – stiprs kancerogēns.
Patiesība. Pasaules veselības organizācija paziņoja, ka bekons, cīsiņi un citi izstrādājumi no pārstrādātas gaļas var veicināt taisnās zarnas vēzi.
Tā Britu onkoloģijas izmeklējumu centra blogā atzīmē, ka taisnās zarnas vēzis pati pa sevi ir reta slimība. Ja pilnībā atteikties no gaļas, tā risks dzīves laikā ir 5,6%. Bet ja katru dienu ēst bekonu un kūpinātu gaļu, tad varbūtība pieaug līdz 6,6%. Citiem vārdiem sakot, no 100 cilvēkiem, kuri pārstās ēst bekonu, tikai vienam sanāks pateicoties atteikšanās faktam pasargāt sevi no vēža.
Salīdzināšanai tādi paši izmeklējumi par tabakas kaitīgumu: no katriem 100 cilvēkiem, kuri atmetīs smēķēšanu, 10-15 cilvēkiem tas var glābt dzīvību. Pavisam cita lieta, vai ne?
Un tomēr 20 bekona šķēles dienā, iespējams, ir par daudz. Lielbritānijas valdība brīdina savus pilsoņus, ka normāla šādu produktu dienas deva ir vidēji 70 g – tas ir apmēram trīs bekona šķēles vai divi cīsiņi.
Apkopojums. Vecā labā omlete ar bekonu, iespējams, nav nemaz tik veselīga, kā auzu pārslu putra, bet nav arī indīga.

Garšīgās vistu akniņas bekonā

KAFIJA

Iemesls uztraukumam. Kofeīns var novest līdz infarktam.
Patiesība. Pierādījumu tam, ka kafijas tase var cilvēku priekšlaicīgi novest līdz kapa malai, ir diezgan maz. Turklāt, nav izslēgts, ka viss ir gluži pretēji. 2012. gadā ietekmīgs žurnāls New England Journal of Medicine nopublicēja 400 tūkst. amerikāņu veselības novērojumu rezultātus 13 gadu garumā. Zinātnieki atklāja, ka cilvēki, kuri dzēra pa 3-6 kafijas tasēm dienā nāves iespējamība bija par 10% zemāka. Viņiem retāk konstatēja sirds un asinsvadu slimības, infekcijas, kā arī insultu un diabētu.
2014. gadā līdzīgi novērojumi bija veikti nu jau apmēram 1 miljonam cilvēku un rezultāti ļoti līdzīgi – cilvēkiem, kuri dzēra pa 4 kafijas tasēm dienā, priekšlaicīgas nāves risks bija par 16% zemāks. Atzīmēsim, ka runa ir tikai par novērojumiem, bet ne par eksperimentiem. Iespējams, vienkārši uz kafiju kāri vairāk ir tieši veseli cilvēki.
Apkopojums. Varbūt, kafija arī nav dzīvības eliksīrs, bet vismaz vienu kafijas tasi no rītiem atļauties var.

Kafija ar plombīru

SVIESTS, SIERS UN PIENS

Iemesls uztraukumam. Piena produkti aizsprosto asinsvadus un provocē sirds un asinsvadu slimības.
Patiesība. Gadu desmitiem mums stāstīja vienu lietu: piesātinātie tauki siera, sviesta un trekna piena sastāvā, paaugstina holesterīna līmeni asinīs un palielina infarkta risku. Šī iemesla dēļ mums iemācīja lietot uzturā augu eļļu, tādā veidā aizvietojot piesātinātos taukus ar polinepiesātinātiem. Tomēr pēdējo gadu laikā uz mums izlija vesela jūra diezgan interesantu faktu, kuri ir pretrunā ar šo “patiesību”. Vērienīgu pētījumu autori, kuru raksti bija publicēti zinātniskajā žurnālā Annals of International Medicine, secināja, ka “augsts piesātināto tauku patēriņš nekādi neietekmē sirds slimības rašanos”.
Zinātnieku grupa nolēma pārbaudīt šos secinājumus praksē. Pētījumu rezutlātā dalībniekiem piedāvāja katru dienu 8 nedēļu garumā ēst Gauda sieru ar tauku saturu 28%. Šī perioda beigās holesterīna līmenis viņiem bija zemāks, nekā kontrolgrupas dalībniekiem, kuri lietoja uzturā tikai beztauku produktus.
Interesanti arī tas, ka treknāku piena produktu cienītājiem aptaukošanās nav nemaz biežāka parādība, kā tiem cilvēkiem, kuri lieto uzturā beztauku piena produktus. Vēl vairāk, 12 dažādu pētījumu rezultāti parādīja, ka šie cilvēki vidēji ir slaidāki par beztauku produktu cienītājiem. Varbūt, tas ir tāpēc, ka piena tauki palīdz regulēt vielmaiņas procesus, pateicoties kam organisms efektīvāk dedzina enerģiju.
Apkopojums. Mēs pagaidām nevaram apgalvot kāpēc, bet, iespējams, treknie produkti drīz būs atzīti par diētiskiem.

Vistas karbonāde ar baklažānu, tomātiem un sieru

KVIEŠI

Iemesls uztraukumam. Kvieši var ietekmēt smadzenes, provocējot Alcheimera slimības attīstīšanos.
Patiesība. Īsta glutēna nepanesamība (celiakija), kura noved pie gremošanas traucējumiem, patiesībā ir diezgan mazam cilvēku skaitam – apmēram 1% iedzīvotāju. Citiem cilvēkiem, kuri nesirgst ar celiakiju, var parādīties paaugstināta jūtība pret glutēnu: mazās dozās simptomu nav, bet lietojot maizi vairāk kā ierasts var būt diskomforts.
Paaugstinātu jūtību uz glutēnu, kura nav saistīta ar celiakiju, grūti izskaidrot: nepatīkamas sajūtas var būt saistītas nevis ar glutēnu, bet ar dažādiem cukuriem un olbaltumiem, kuri ir sastopami arī citos produktos, tai skaitā arī augļos un sīpolos. Šajā gadījumā tikai ar kviešu izslēgšanu no ēdienakrtes būs par maz. Taču daži cilvēki ievēro bezglutēna diētu vienkārši tāpēc, ka uzskata kviešus par toksiskiem.
Lielu popularitāti ieguva teorija, ka produkti uz kviešu bāzes it-kā provocē visā organismā iekaisuma procesus un pat var būt par cēloni Alcheimera slimībai. Jā, pārlieku liels cukuru un ogļhidrātu daudzums ēdienkartē ar laiku tik tiešām var novest līdz traucējumiem smadzeņu darbībā. Taču pilngraudu kvieši tomēr ir labāki par dažiem citiem enerģijas avotiem, jo cukuru atbrīvošana tajos pārstrādājoties notiek lēnāk.
Apkopojums. Cilvēki ēd kviešus kā minimums jau 10 tūkst. gadu un ja tev nav celiakijas vai glutēna nepanesamības, īpašu iemeslu atteikties no šī produkta nav.

Karija maize ar saulespuķu sēklām

PASTERIZĒTS PIENS

Iemesls uztraukumam. Pasterizēta piena lietošana uzturā var izprovocēt ekzēmas, astmas un citu imuno slimību attīstību.
Patiesība. Ir pieņemts domāt, ka jo dabīgāks ēdiens, jo veselīgāks, tāpēc daudzi atsakās no pasterizēta piena. Šīs teorijas piekritēji ir pārliecināti, ka pasterizācijas procesā sairst daudzas uzturvielas. Tai skaitā arī olbaltumi, kuri pasargā organismu no alerģijām, un vērtīgie mikrobi, kuri uzlabo zarnu mikrofloru, nostirpina imunsistēmu un pat pasargā no vēža.
Tomēr daudzi mediķi apgalvo, ka šādi secinājumi ir priekšlaicīgi. Pasterizācijas procesā būtu jāsaglabājas visām uzturvielām. Un maz ticami, lai vērtīgās baktērijas, kuras satur svaigs piens, būtu tik ļoti svarīgas organismam: lai gremošanas procesā saglabātos un nokļūtu zarnu traktā pietiekams šo baktēriju daudzums, to kolonijām jābūt tūkstots reižu lielākām.
Runā, ka tiem, kas bērnībā dzēra svaigu pienu, retāk parādās alerģiskas slimības. Bet vai par iemeslu tam bija piens pats par sevim vai arī tas fakts, ka svaigu pienu parasti dzer lauku bērni, kuru organisms jau no bērnības pieradis cīnīties ar alergēniem (savādāk nemaz nevar izdzīvot starp dzīvniekiem un netīrumiem).
Apkopojums. Dzerot svaigu pienu, var noķert kādu infekciju, bet par pasterizēta piena kaitīgumu drošu datu pagaidām nav.

Banānu - piena kokteilis

OLAS

Iemesls uztraukumam. Olās – nāve no infarkta.
Patiesība. Kādreiz uzskatīja, ka olas, kā arī piens ar normālu tauku saturu, var izraisīt artēriju nosprostojumu un paaugstina sirds un asinsvadu slimību attīstības risku. Šādos apgalvojumos var būt daļa no taisnības, bet apēs 7 olas nedēļā, acīmredzami, ne ar ko neapdraud.
Apkopojums. Ja neņem vērā meteorisma un aizcietējumu parādīšanās riskus, tad olas būtu jāatzīst pat par vērtīgu olbaltumu avotu.

Bez čaumalas vārītu olu maize

Autors: Bonappetit.lv

Foto: Depositphotos.com

Komentāri

Ainārs Šķerbergs 9. janvāris 10:43
Viss, ko ēdam, nav kaitīgi! Vienīgi raksta autors šo jautājumu apskatījis virspusēji. Runāts ir nevis par faktiem, bet par interpretējamu statistiku. Būtu jāņem vērā daži aspekti, lai saprastu lietas būtību. 1. Cilvēka organisms slikti pārstrādā gaļu un pienu, pēc 50 gadu vecuma sasniegšanas šos produktus vēlams nelietot vispār. Gaļa nav galvenais taukskābju un aminoskābju avots, piens nav labākais kalcija avots, tā ir atsevišķa tēma. 2. Produkti ar samazinātu tauku saturu ir nepilnvērtīga pārtika, kas veicina pārēšanos, jo nav sāta sajūtas, tāpēc labāk ir lietot maksimāli dabīgus produktus. 3. Onkoloģiskās saslimšanas veicina pārmērīgs olbaltumvielu patēriņš, īpaši dzīvnieku valsts izcelsmes. Pamatojums redzams grāmatā "Ķīnas pētījums". 4. Pusfabrikāti un pārstrādāta gaļa ir inde ar labām garšas īpašībām. 5. Kvieši paši par sevi nav kaitīgi, bet smalkie bīdelētie kviešu milti gan. Viss organismam derīgais šādos miltos ir atsijāts un paliek nevērtīgākā grauda daļa, turklāt tādā formā, kas burtiski aizlīmē asinsvadus. 6. Veselībai vislabākā ir termiski neapstrādāta augu valsts barība. Tā ir aksioma, kuru var pieņemt, vai nē! Izvēle katra paša rokās. Domā, ko ēd!:)

Pievienot komentāru

Pievienot komentārus var tikai autorizēti lietotāji.

Autorizēties

Jaunumi

Skatīt vairāk

Jaunākās receptes