“Tāds stiprums un rūgtums, ko Latvijas cilvēkiem patīk baudīt kafijā, vairāk raksturīgs Itālijai, savukārt, piemēram, skandināvi ir pieraduši pie skābākas kafijas, kas gatavotas no gaišāk grauzdētām Arabica kafijas pupiņām un kuru garšas buķete līdz ar to arī ir gaišāka un vieglāka. Visticamāk, viņiem Latvijas kafijas garša nepatiks, tāpat kā vidējam Latvijas iedzīvotājam pie sirds neiet filtrētā skandināvu kafija”, pieredzē dalās kafijas eksperts Vilmārs Vjakse.
Šobrīd populārākie kafijas veidi Latvijā ir kafija ar pienu, kam seko melna kafija, Caffee Latte un Cappuccino. Turklāt interesanti, ka sievietes mazliet biežāk nekā vīrieši dod priekšroku kafijas dzērieniem ar pienu, bet vīrieši izvēlas melnu kafiju.
“Atslēgas vārds labai kafijai noteikti ir garšas “balanss”, kuru veido skābums – tāpat kā vīnam to var salīdzināt ar dzēriena mugurkaulu. Otra garša ir rūgtums, kam noteikti ir - jābūt jūtamam melnajā kafijā. Taču rūgtums var būt dažāds – vai nu tāds, kas atstāj ļoti nepatīkamu pēcgaršu, no kuras gribas atbrīvoties, bet var būt arī neitrāls rūgtums, pēc kura neprasās izskalot muti ar ūdeni. Un trešā garša ir dabīgais saldums, kas ir visgrūtāk izceļamā garša kafijas dzērienos, protams, ja vien nepievieno cukuru”, uzsver kafijas eksperts, piebilstot, ka kafijas garšu ietekmēs ne vien kafijas pupiņu kvalitāte un tas, cik labs un precīzi nokalibrēts būs kafijas automāts, bet arī apkalpojošo cilvēku zināšanas par kafiju un izpratne par pareizu iekārtu uzturēšanu.
Arī šogad Narvesen un PHD Latvia veiktais pircēju paradumu pētījums* apliecina, ka svarīgākie kafijas izvēles aspekti Latvijas iedzīvotājiem ir kafijas garša, stiprums un augstākās kvalitātes kafijas pupiņu izmantošana dzēriena pagatavošanā (šie faktori ir svarīgi vairāk nekā 80% iedzīvotāju), kas tiek samēroti ar finansiālo izdevīgumu – labu cenu un krūzītes tilpumu. Daudziem patīk arī variēt ar kafijas garšām, tāpēc iespēja pievienot kafijai piedevas tiek uzskatīta par priekšrocību.
*Datorizēta interneta aptauja, kurā tika aptaujāti 712 Latvijas iedzīvotāji vecumā no 15 līdz 75 gadiem, aptaujas veikšanas laiks – 2017. gada februāris
