Pārtikas nākotne - Nākamā zaļā revolūcija

Receptes.lv
CopyDraugiem Whatsapp Pinterest
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Foto: receptes.lv

Sākot ar 2014. gada maija numuru, žurnāls “National Geographic” uzsāka īpašu rakstu sēriju par mūsdienu pārtikas problēmām. Receptes.lv lasītājiem piedāvajam daļu no raksta, taču visu informāciju varat iegūt žurnālā “National Geographic Latvija”. Jebkuru žurnāla numuru iespējams iegādāties grāmatnīcā Jumava Rīgā, Dzirnavu ielā 73 vai sazinoties ar žurnāla redakciju. 2050. gadā mums būs jāspēj pabarot vēl divus miljardus cilvēku. Šī īpašā rakstu sērija 8 mēnešu garumā atklās, kā to izdarīt, nepārslogojot planētu. www.nationalgeographic.lv

 Iepriekšējo pārtikas krīzi novērsa zinātne. Vai tā spēs mūs izglābt vēlreiz?

Modernie superaugi ļoti palīdzēs. Bet biotehnoloģija vien lauksaimniecības nozari neglābs.

Nākamā zaļā revolūcija
.

Kaut kas iznīcina Ramadāni Džumas maniokas ražu. “Varbūt tai ticis pārāk daudz ūdens,” viņš saka, pieskaroties divus metrus gara stāda dzelteno, nokaltušo lapu čemuriem. “Vai pārāk daudz saules.” Džuma apstrādā mazu lauciņu nepilna pushektāra platībā netālu no Bagamojo Indijas okeāna piekrastē. Džuma lietainā marta rītā runā ar tehniķi no Dāresalāmas – 28 gadus veco Deogratiusu Marku no Mikočeini Lauksaimniecības izpētes institūta. Marks Džumam atklāj, ka problēma nav ne saule, ne lietus. Īstie maniokas bendes ir vīrusi – pārāk mazi, lai tos saskatītu.

Viņš paskaidro, ka kniepadatas galviņas lieluma baltmušas pārnēsā divus vīrusus. Viens no tiem noposta maniokas lapas, un otrs –tā sauktais brūnsvītrainības vīruss – iznīcina cieti saturošo ēdamo sakni; šo katastrofu parasti atklāj tikai ražas novākšanas laikā. Atsedzis auga sakni, Džuma to pāršķeļ ar vienu kapļa cirtienu. Viņš nopūšas – krēmbaltajā mīkstumā stiepjas pūstošas cietes brūnās svītras.

Foto: Receptes.lv
Foto: Receptes.lv

Lai izglābtu pietiekamu maniokas daudzumu, ko pārdot un ar ko paēdināt ģimeni, Džumam nāksies ražu ievākt mēnesi agrāk. Es zemkopim pavaicāju, cik svarīga viņam ir manioka.

“Mihogo ni kila kitu,” Džuma atbild svahilu valodā. “Manioka nozīmē visu.”

Vairums tanzāniešu ir personiskā patēriņa lauksaimnieki. Āfrikā vairāk nekā 90% kultūr-augu izaudzē mazas ģimenes saimniecības, un manioka ir galvenais iztikas avots vairāk nekā 250 miljoniem cilvēku. Tā aug pat mazauglīgā augsnē un ir noturīga pret karstuma viļņiem un sausumu. Manioka varētu būt XXI gs. Āfrikas ideālais augs – ja nebūtu baltmušu, kuru izpla¬tības areāls palielinās, klimatam sasilstot. Tie paši vīrusi, kas iebrukuši Džumas laukā, jau ir izplatījušies visā Austrumāfrikā.

Pirms pametam Bagamojo, mēs sastopam Šidžu Kagembi, vienu no Džumas kaimiņiem. Viņa maniokas laukiem nav klājies labāk. “Kā jūs varat mums palīdzēt?” viņš vaicā.

Foto: Receptes.lv
Foto: Receptes.lv


Atrast atbildi uz šo jautājumu būs viena no šā gadsimta lielākajām problēmām. Klimata pārmaiņas un iedzīvotāju skaita pieaugums attīstības valstu sīkzemniekiem, kā arī cilvēkiem, kurus viņi uztur, padarīs dzīvi vēl nedrošāku. Gandrīz visu XX gs. cilvēcei izdevās noturēties Maltusa aprakstītajā sacīkstē starp iedzīvotāju skaita pieaugumu un pārtikas krājumiem. Vai mēs spēsim savu pozīciju noturēt XXI gs., vai arī piedzīvosim globālu katastrofu?

Tims Foldžers
Kreiga Katlera foto

Raksta turpinājumu varat lasīt žurnāla „National Geographic Latvija” 2014. gada oktobra numurā!

* Jebkuru žurnāla numuru iespējams iegādāties grāmatnīcā „Jumava” Rīgā, Dzirnavu ielā 73 vai sazinoties ar žurnāla redakciju: Līva Saliņa +37126576696, l.salina@nationalgeographic.lv .

KomentāriCopyDraugiem Whatsapp Pinterest
Receptes.lv iesaka
TVNET jaunākie raksti
Uz augšu